Mēs dzīvojam laba tēla un izskata laikmetā. Mēs vienmēr vēlamies izskatīties pēc iespējas labāk, jo īpaši uz īpašu darba interviju, randiņu vai tikšanos ar draugiem. Tomēr, ģērbties moderni un pareizi, var nepietiekt. Jo vēl viens statistiski svarīgs faktors ir skaists balts smaids.
Izrādās, ka smaids ir galvenais faktors, kas ietekmē panākumus gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem. Tiem, kuri cieš no neārstēta zobu kariesa un ortodontijas problēmām, ir zemāks pašvērtējums. Zobu problēmas var ievērojami samazināt akadēmiskās un karjeras iespējas. Ir pierādīts, ka cilvēki vispirms pamana Jūsu smaidu. Smaids ne tikai spēj ietekmēt cilvēku priekšstatu par Jums, bet arī ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti.
Smaidīšanas psiholoģija
Smaids ir universāla pozitīvu emociju izpausme. Tā bieži tiek saistīta ar laimi, prieku un apmierinātību. Tomēr cilvēki smaida arī, lai izteiktu citas emocijas, piemēram, nervozitāti, apmulsumu un pat dusmas. Smaidīšana var arī samazināt stresa un trauksmes līmeni, pazemināt asinsspiedienu un uzlabot imūnsistēmas darbību.
Tas var arī paust draudzīgumu, pieejamību un uzticamību. Smaids var būt arī lipīgs, izraisot pozitīvu reakciju citos cilvēkos un veicināt sociālo saikni. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri vairāk smaida, tiek uztverti kā pievilcīgāki un simpātiskāki.
Ir divi galvenie smaidu veidi: Dišēna un nedišēna. Dišēna smaids ir patiess, un tas ir saistīts gan ar “zygomatic” muskuļa (kas paceļ mutes kaktiņus), gan “orbicularis oculi” muskuļa (kas paceļ vaigus un veido vārnu kājiņas ap acīm) kontrakciju. Savukārt smaidos, kas nav Dišēna smaidi, tiek iesaistīts tikai galvenais zigomatiskais muskulis, un tos bieži izmanto, lai slēptu negatīvas emocijas.
Dišēna smaidi bieži tiek uzskatīti par pievilcīgākiem un uzticamākiem, jo tie ir saistīti ar patiesām pozitīvām emocijām. Savukārt smaidus, kas nav Dišēna, var uztvert kā nenopietnus vai viltus.
Kultūras atšķirības
Arī kultūras atšķirības var ietekmēt smaidu atšķirības. Piemēram, dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka smaidot parādīt zobus ir nepieklājīgi, savukārt citās kultūrās plaša smaidīšana tiek uzskatīta par laimes un draudzīguma pazīmi.
Turklāt dažās kultūrās lielāks uzsvars tiek likts uz smaidu kā sociālās mijiedarbības veidu. Šajās kultūrās cilvēki var smaidīt biežāk un ilgāk nekā tajās, kurās smaidīšanai nav tik liela nozīme.
Ģenētika un smaidīšana
Cilvēku smaidu bieži vien nosaka ģenētika. Dažiem cilvēkiem smaidot ir dabiski vairāk zobu nekā citiem. Tas ir tāpēc, ka mūsu zobu, lūpu un žokļa izmērs vai forma ir iedzimtas iezīmes. Piemēram, ja Jūsu vecākiem ir lieli zobi un plats smaids, visticamāk, arī Jums būs šādas iezīmes.
Gēni nosaka arī mūsu sejas struktūru, tostarp žokļa formu un vaigu kaulu lielumu. Šie faktori var ietekmēt to, cik daudz zobu ir redzami, kad mēs smaidām. Piemēram, cilvēkam ar platāku žokli smaidot var būt redzams vairāk zobu nekā cilvēkam ar šaurāku žokli.
Ir svarīgi atzīmēt, ka, lai gan ģenētika var ietekmēt mūsu smaidu, nozīme ir arī citiem faktoriem, piemēram, muskuļu kustībām un personīgajiem ieradumiem. Daži cilvēki var apzināti vai neapzināti pielāgot savu smaidu, lai parādītu vairāk vai mazāk zobu, pamatojoties uz savām personīgajām vēlmēm vai sociālajām normām.
Veselība un smaidīšana
Labas mutes veselības uzturēšana ir svarīga ne tikai zobu un smaganu veselībai, bet arī mūsu vispārējai labsajūtai. Nepietiekama mutes dobuma higiēna var izraisīt dažādas zobu problēmas, piemēram, caurumu veidošanos, smaganu slimības un sliktu elpu, kas var ietekmēt spēju un vēlmi pašpārliecināti smaidīt. Regulāra zobu tīrīšana, zobu diegošana un zobu pārbaudes var palīdzēt novērst šīs problēmas un veicināt veselīgu smaidu.
Turklāt dažas zobārstniecības procedūras, piemēram, zobu balināšana var uzlabot zobu izskatu un smaidu. Tomēr ir svarīgi konsultēties ar speciālistu pirms jebkuras kosmētiskās procedūras veikšanas, lai pārliecinātos, ka tā ir droša un piemērota Jūsu konkrētajām vajadzībām.
Daži interesanti fakti par smaidu
1. Smaids ir biļete uz ilgu mūžu
Pētījumos ir pierādīts, ka smaids spēcīgi ietekmē Jūsu veselību. Tas pazemina sirdsdarbības līmeni, uzlabo imūnsistēmu, izturību un mazina sāpes.
2. Smaidīšana liek smadzenēm būt laimīgām
Zinātne apgalvo, ka smaidīšana izraisa spēcīgu ķīmisku reakciju smadzenēs. Tā liek organismam izdalīt neiropeptidus un neiromediatorus, piemēram, serotonīnu, endorfīnus un dopamīnu. Tie darbojas kā dabiski antidepresanti un palīdz labāk reaģēt uz stimulējošiem faktoriem.
3. Ir 19 smaidu veidi
Smaids atspoguļo veselu emociju gammu – no patīkamas, patiesas, laimīgas līdz šausmīgai, nožēlojamai un nervozai. Zinātnieki apgalvo, ka ir vairāk nekā 19 smaidu veidi!
4. Smaids ir lipīgs
Tas nav tikai teiciens. To apstiprina arī zinātne. Ir kaut kas tāds, ko sauc par sensomotorisko simulāciju. Tā ir parādība, kas liek mums atdarināt izteikumus, pašiem to neapzinoties.
5. Smaidīšana prasa mazāk pūļu
Lai smaidītu, ir nepieciešami tikai divi muskuļu pāri jeb kopā desmit muskuļi. Lai skumtu, ir jāiesaista pat 50 sejas muskuļi. Tas nozīmē, ka ir vieglāk būt jautram nekā sarūgtinātam.
6. Smaidīšana palielina iespēju tikt pieņemtam darbā
Smaidot Jūs izskatāties sirsnīgs un pašpārliecināts, un tas palielina arī izredzes pārvarēt darba interviju. Pētījumi liecina, ka smaidošs profila attēls Jūsu LinkedIn profilā palielina izredzes tikt uzaicinātam uz darba interviju. Vai tas pats attiecas uz iepazīšanās portāliem.
7. Cik daudz smaida cilvēks?
Saskaņā ar Forbes datiem vidēji laimīgs pieaugušais cilvēks dienā pasmaida 40-50 reižu. Tipisks pieaugušais smaida tikai aptuveni 15-20 reižu dienā. Savukārt bērni dienā smaida vidēji 400 reižu!
Padomi kā saglabāt savu smaidu gadiem ilgi
• Pirms gulētiešanas kārtīgi iztīriet zobus (vismaz 2 minūtes), izmantojot fluorīdu saturošu zobu pastu.
• Zobu diega izmantošanu uzskatiet par tikpat svarīgu kā zobu tīrīšanu.
• Lietojiet antibakteriālu mutes skalojamo līdzekli.
• Dzeriet vairāk ūdens visas dienas garumā.
• Uzturiet veselīgu uzturu.
• Vismaz divas reizes gadā apmeklējiet zobārstu, lai veiktu zobu pārbaudi un tīrīšanu.
Reģistratūra:
