Periodontoloģija
Smaganu saslimšanu ārstēšana
Smaganu problēmas agrīnā saslimšanas stadijā parasti nav pamanāmas, jo tām nav izteikti pamanāmu simptomu. Nepietiekama mutes higiēna, nepareiza mutes kopšanas tehnika ir biežākie smaganu saslimšanu veicinātāji. Nepamanot, neārstējot smaganu saslimšanas, tās var progresēt periodontītā – nopietnā smaganu saslimšanā, kuras rezultātā notiek zobu aptverošā kaula samazināšanās, – zobi kļūst kustīgi un Jūs tos varat zaudēt.
Pamanāmie simptomi, kas varētu liecināt, ka Jums ir kāda no smaganu saslimšanām ir – apsārtušas, iekaisušas smaganas, kas asiņo, kad tām pieskaras zobu tīrīšanas laikā ar zobu birsti un zobu diegu, slikta elpa, sāpes smaganās. Pie speciālista jādodas arī tad, ja zobu “diegošanas” vai tīrīšanas laikā tiek konstatēta asiņošana, taču pacientam nav nekādu citu sūdzību, nav sāpju.
Kas ir gingivīts?
Gingivīts ir smaganu iekaisums, kas rodas mīkstā aplikuma vai zobakmens mīkstā aplikuma rezultātā. Galvenie slimības simptomi ir sarkanas, pietūkušas, asiņojošas smaganas ne tikai tīrot un “diegojot” zobus, bet arī ēdot, kožot. Ja gingivīts netiek ārstēts, tas var progresēt periodontītā. Ja periodontīts ir “ielaists” un zobu balstaudi ir stipri bojāti, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Periodontologs iztīra inficētos audus zem smaganām. Šī ārstēšana paaugstina izredzes glābt zobus.
Kā savlaicīgi pamanīt smaganu saslimšanas?
Smaganu izmeklēšana ir vienkārša procedūra, kas norit bez sāpēm. Periodontologs ar speciālu instrumentu izmēra smaganu rievas dziļumu. Ja tā ir vesela, tad tā ir 1-3 mm dziļa, un to veido veseli smaganu audi. Ja smaganu rieva ir dziļāka par 3 mm, tad smaganu iekaisuma rezultātā smaganu rieva kļūst dziļāka, un tajā atrodas ļoti liels daudzums baktēriju – to sauc par periodontālo kabatu, tiek konstatēta nopietna smaganu saslimšana – periodontīts.
Periodontīta pazīmes
Periodontīta saslimšanas rezultātā zobus aptverošā kaula daudzums samazinās, zobi kļūst kustīgi vai pārvietojas, un tos varat zaudēt. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi pievērst uzmanību jebkurām smaganu problēmām un savlaicīgi tās ārstēt. Būtiski izmeklēšanas laikā ir veikt arī rentgena uzņēmumu, jo zobus aptverošā kaula samazināšanos un izmaiņas nav iespējams noteikt tikai ar instrumentu palīdzību.
Ikvienam nepieciešama regulāra profesionāla mutes dobuma, tai skaitā smaganu pārbaude 2x gadā. Dodieties pie mutes higiēnista vai periodontologa un lūdziet, lai veic pilnīgu mutes dobuma izmeklēšanu, kas ietver smaganu rievas dziļuma noteikšanu pie katra zoba, kā arī rentgenoloģisku izmeklēšanu, jo tikai tā iespējams noteikt kaula līmeni pie zobiem.
Sāciet smaidīt šodien!
Piesakieties uz konsultāciju pie sertificēta periodontologa Dr. Antras Šukstas zobārstniecības klīnikā “SIROWA Rīga“ un uzziniet par iespējām, ko piedāvā mūsdienu zobārstniecība!