Zobārstniecības klīnikas SIROWA Rīga zobārste Signe Ozoliņa skaidro, kā panākt sadarbību ar pacientiem, kuriem ir stipras bailes no zobārsta, kā arī iepazīstina ar zobu ārstēšanu, izmnatojot dažādas anestēzijas metodes.
Cik bieži ikdienas darbā nākas sastapties ar cilvēkiem, kam ir paniskas bailes no zobārsta?
“Tā kā zobārstniecības klīnikā SIROWA Rīga ārstēju pacientus, izmantojot vispārējo anestēziju (narkozi), tad bieži nākas iepazīt gan lielus, gan mazus pacientus, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ ir bail no zobārsta un vienīgais veids, kā iespējams veikt ārstēšanu – izmantot kādu alternatīvu anestēzijas metodi,” saka speciāliste. Katram pacientam ir savs, ļoti personīgs stāsts. Stiprām bailēm no zobārsta var būt dažādi iemesli: negatīva pieredze un/vai izteikti bojāti zobi bērnībā, saklausīti stāsti ģimenē, masu medijos. “Ar pašiem mazākajiem pacientiem ir daudz grūtāk „sarunāt”, ka zobārsta krēslā jāsēž pavisam mierīgi un zobu ārstēšanas procedūra ir pavisam vienkārša un nesāpīga,” iesmej S. Ozoliņa.
Kādas ir pacientu “mierināšanas” metodes? Vai ir gadījumi, kad jāizmanto vispārējā anestēzija?
Zobārstam gluži kā psihologam svarīgi zināt, kāpēc pacientam ir bail no zobārsta, kādi cēloņi ir veidojuši negatīvo pieredzi, kāpēc tā radusies. Bieži vien palīdz vienkārša izrunāšanās. “Mēs klīnikā pacientam vienmēr paskaidrojam ārstēšanas gaitu, darbības ko veicam, ko darām konkrētā ārstēšanas brīdī, lai radītu uzticēšanos, mazinātu uztraukumu, pacients tiktu informēts un sekotu līdzi veicamajām darbībām,” skaidro daktere. Sarunāties ārstēšanas laikā, jautāt par labsajūtu, mēģināt atrast dialogu, pajokot, klausīties mūziku, lai novērstu diskomfortu un radītu brīvu atmosfēru, ir ļoti būtiski.
“Metodes ir dažādas, kādam palīdz pirms ārstēšanas iedzert nomierinošu tableti, kādam draugu vai ģimenes atbalsts, taču parasti šādiem pacientiem pirms ārstēšanas uzsākšanas lūdzu izvērtēt zobus ārstēt, izmantojot sedāciju vai vispārējo anestēziju (narkozi),” uzsver zobārste.
Kā sedācija atšķiras no vispārējās anestēzijas?
Atšķiras ar to , ka pacients neguļ, bet atrodas nomodā, kamēr iedarbojas nomierinošie un sāpju noņemošie līdzekļi. Jūs būsiet nomodā, bet ievadītie medikamenti padarīs Jūs ļoti miegainu, bet tik un tā būsiet pie samaņas un varēsiet dzirdēt sarunas, un spēt atbildēt uz jautājumiem. Bieži vien sedāciju zobārstniecībā izmanto pieaugušajiem un bērniem (no 7 gadu vecuma), kad nepieciešams novērst bailes un stresu, bet nepieciešama sadarbība ar pacientu. Šī metode tiek pielietota, lai pacientam paaugstinātu procedūras komfortu, novērstu bailes un stresu, kas atvieglo ārstēšanu.
Ja pacients ir ļoti uztraucies, ka ģībst, ir slikta dūša, tad speciālists var nozīmēt sedāciju. Šī metode nederēs pavisam maziem bērniem vai pacientiem kuriem nav iespējama sadarbība ar zobārstu. Visbiežāk zobārstniecībā to piemēro pie zobu ekstrakcijas (raušanas). Tos, kas baidās no stomatoloģiskās ārstēšanas, var iedrošināt neraizēties par iespējamajām sāpēm. Sedācija ar medicīnisko gāzi vai medikamentiem ievērojami mazina pacienta spriedzi, rada relaksētu, miegainu stāvokli un atvieglo arī ārsta darbu. Sedācijas laikā pacienta sirdsdarbību, pulsu un elpošanu uzrauga speciālas iekārtas un ārsts laikus pamana iespējamos sarežģījumus. Ja mutes dobumā jāveic ķirurģiskas manipulācijas, sedācija ievērojami uzlabo pacienta pašsajūtu operācijas laikā.
Otra metode ir – zobu labošana un ārstēšana vispārējā anestēzijā (narkozē). Vispārējā anestēzija (narkoze) aizsargā no sāpju un operācijas stresa ietekmes uz Jūsu organismu, kā arī rada nepieciešamos apstākļus operācijas veikšanai. Visbiežāk šo anestēzijas metodi zobārstniecībā piemēro sarežģītu zobārstniecības manipulāciju veikšanai – mutes dobuma ķirurģija, gudrības zobu ekstrakcija, zobu implantu ievietošana. Arī bērniem, kuriem ir stipri bojāti zobi, ieteicams piemērot šo anestēzijas veidu, lai mazajiem pacientiem neradītu lieku stresu un diskomfortu. Protams arī pacientiem, kuriem ir kādas psiholoģiskas problēmas vai stomatofobija.
Ja nepieciešams labot daudz zobu un bērnam veidojas negatīvas emocijas un pieredze, ejot pie zobārsta, kas, iespējams, var radīt negatīvu attieksmi pret turpmākajiem zobārsta apmeklējumiem. Zobu labošana vispārējā anestēzijā (narkozē) ļauj veikt bojāto zobu salabošanu vienā reizē. Ja bērns pakāpeniski pierod pie zobārsta un zobu labošanu uztver normāli, vispārējā anestēzija (narkoze) nav nepieciešama. Bet nedrīkstētu būt tā, ka bērnam ir paniskas bailes no zobārsta vai zobi tiek laboti piespiedu kārtā. Ir svarīgi, lai vecāki bērnam paskaidrotu, kāpēc zobiņus nepieciešams labot un kā tas notiks.
“Mānā praksē ir daudz gadījumu, kad izmantojot kādu no šīm divām metodēm, pacienti pārvar paniskās bailes un pēc ārstēšanas narkozē, turpina ārstēšanu un varam izmantot tikai „špricīti” – lokālo anestēziju,” saka ārste.
Kur, Jūsuprāt, ir robeža starp vienkāršu nepatiku pret zobārstniecības procesiem un stomatofobiju jeb paniskām, nekontrolējamām bailēm?
“Domāju, ka katram pacientam ir bijusi kāda konkrēta pieredze, kuras rezultātā ir izveidojusies negatīva attieksme, bailes vai protests. Piemēram, bērnībā piedzīvots kāds negatīvs gadījums, nav bijis iejūtīgs zobārsts, skolā saklausīti stāsti,” apgalvo ārste. Daudzi cilvēki vēl aizvien dzīvo pagātnes atmiņās un nemaz nepieņem realitāti, ka var būt citādāk. Neviens zobārsts nav varmāka, kurš grib Jums nodarīt pāri, bet gan tikai palīdzēt.
“Lai jau no mazām dienām zobārsts būtu Jūsu ģimenes draugs, iesaku vecākiem vismaz 1 reizi gadā atvest pie zobārsta savu bērnu, kad vēl nav nekādas zobu sāpes,”uzsvet zobārste. Liela loma ir regulāriem higiēnista apmeklējumiem, kas palīdz pārvarēt bailes un iepazīties ar zobārsta kabinetu.
Kādēļ rodas bailes? Vai tās rodas jau no bērnības? Varbūt radušās āgrāko laiku ārstniecības metožu dēļ?
Diemžēl mīti un stereotipi iet pa priekšu reālajai situācijai – leģendas, ko stāsta vecāki vai vecvecāki tiek nodotas no paaudzes paaudzē, bet nestāsta tieši par krasajām izmaiņām, ko zobārstniecība Latvijā ir piedzīvojusi pēdējo 10 gadu laikā. Tāpat citu uzklausītā pieredze, “bēdu stāsti” var atstāt negatīvu ietekmi uz citiem, tai skaitā bērniem, pat ja viņi nekad pie zobārsta nav bijuši.
Sāpes ir liels stresa faktors. Neviens negrib atgriezties situācijā, kurā ir izjustas sāpes. Parasti pacienti baidās tieši tādēļ, ka ārsts tiem var nodarīt sāpes. Lai arī bailes no sāpēm ir galvenais iemesls, ko pacienti min, tas nav vienīgais iemesls bailēm. Pacienti daudz labāk samierinās ar sāpēm, ko rada iejūtīgs ārsts, nevis niecīgām sāpēm, ko rada neiejūtīgs ārsts. Tāpat ārstiem jābūt empātiskiem, pat ja pazīstat pacientu jau vairākus gadus, uzmanieties jokot vai izteikt kritisku piezīmi par pacienta smaidu, kas var radīt pazemojuma sajūtu.
Ieteikumi, kā mazināt bailes no zobārsta
Pacientam noteikti jāinformē ārsts par savu satraukumu un bailēm, tad ārstsvairāk pievērsīs uzmanību Jūsu psiholoģiskajam komfortam – aprunāsies, nomierinās, ja nepieciešams iedos nomierinošus medikamentus, kas palīdzēs atbrīvoties. Visgrūtāk ir strādāt ar tiem pacientiem, kas bailēs neatzīstas, bet ģībst. Ja pacients dreb, ir iekrampējies krēsla atzveltnē, tad manipulācijas veikt ir ļoti grūti, nedroši un sarežģīti.
Tāpat ieteicams plānot apmeklējumu dienas sākumā, lai visu dienu nav jādomā par satraucošo notikumu. Ja pacients visu dienu ir domājis par vizīti, tad spriedzes līmenis ir ļoti augsts. Tai brīdī viņu uztrauks pat tas, kas iepriekš trauksmi neradīja. Tāpat plānojiet apmeklējumu dienā, kad nav paredzēti vēl citi nozīmīgi notikmi – sapulce darbā, teātra pameklējums, saslimis kāds tuvinieks utml., kas varētu radīt vēl papildu stresu.
Bailes rada arī neziņa! Vislabāk pirmo reizi ir iepazīties ar zobārstu, atnākot uz konsultāciju un aprunāties, un sastādīt ārstēšanas plānu. Šādi netiek rosināta fantāzija, domājot, kas un kā tiks darīts, un cik tas maksās. Jūs zināsiet, ko ārsts darīs, tāpat varēsiet pats plānot ārstēšanas laiku un savas finanses.
Drošības sajūtu dod uzticēšanās ārstam. Pacientam ir jāzina, ka viņš var un ir tiesīgs apstādināt manipulācijas veikšanu. Ar zobārstu var norunāt konkrētu signālu, kad manipulācija jāpārtrauc, piemēram, rokas pacelšanu.
Noteikti ieteicams nākt pie zobārsta ar sev tuvu cilvēku, kas sniegs atbalstu un būs blakus. Varat paņemt līdzi telefona austiņas, kas palīdz atslābināties un klausīties mūziku zobu ārstēšanas laikā. Tāpat zobārsts Jums iedos tumšākas brillēs, lai acīs nespīdētu gaisma, bet arī, lai Jūs neredzētu instrumentus, ko ārsts izmanto ārstēšanas laikā.
Līdzīgi kā problēmas ar zobiem, arī problēma ar bailēm no zobārsta pašas no sevis nepazudīs. Lai problēmu risinātu ir ļoti pamazām, soli pa solim jātuvojas tās risinājumam. Apmeklējums vai konsultācija, lai tikai parunātos, ir labs sākums.
Pieteikties vizītei pie zobārstes Signes Ozoliņas variet šeit!
